Dažus mēnešus atpakaļ man bija dzimšanas diena. Man palika 18 gadi. Par godu tam vecāki man nolēma uzdāvināt gredzenu, lai gan es nemīlu un nenēsāju rotaslietas.
Dažas dienas pirms svētkiem es uzzināju par dāvanu un centos saprast, kāpēc viņi vienkārši man nepajautāja, ko tieši es vēlos? Uzreiz pēc dzimšanas dienas viņi centās noskaidrot, vai man patīk viņu dāvana. Es neesmu pieradusi melot un pateicu tā kā ir, ka gredzenu nenēsāšu. Kaut gan viņi zināja to jau agrāk, jo man regulāri uzpampst pirkst. Tad mamma sacīja, lai es atdodu viņai gredzenu atpakaļ, bet es nokļuvu slimnīcā un ar to viss apklusa. Tagad mamma atkal atgādināja par gredzenu un sacīja, ka grib to nēsāt.
Man ir dalītas jūtas. No vienas puses es saprotu, ka šis gredzens man nav vajadzīgs, es pat ne reizi to neesmu uzvilkusi. Bet tajā pašā laikā man ir ļoti žēl, jo tā tomēr ir dāvana, turklāt uz pilngadības sasniegšanu. Es to varētu vienkārši nodot lombardā! Bet tagad viņi pat nepiedāvā vietā citu dāvanu. Sanāk, ka zinot no paša sākuma, ka es nenēsāšu viņu dāvanu, viņi speciāli uzdāvināja to gredzenu, ar to pašu palieloties visu radinieku priekšā.
Lasi arī: Četrus gadus vecs puika naktī sēž kādā Vecmīlgrāvja pieturvietā, kamēr vecāki turpat netālu nododas azartspēlēm
Es nezinu ko darīt. It kā nav žēl atdot, bet no otras puses skumji, ka vecāki nesaprot, ka ar savu rīcību posta mūsu jau tā tik ļoti saspringtās attiecības.
